26.01.2006 03:58
26.janvāris, 2006, ceturtdiena - 18.februāris, 2006, sestdiena
Dina Ābele, Valda Batraka, Māris Bišofs, Jānis Blanks, Ilmārs Blumbergs, Harijs Brants, Lilija Dinere, Djoma, Laima Eglīte, Gunta Liepiņa-Grīva, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Ritums Ivanovs, Sandra Krastiņa, Tatjana Krivenkova, Leonards Laganovskis, Laimonis Mieriņš, Ģirts Muižnieks, Elita Patmalniece, Ojārs Pētersons, Juris Petraškevičs, Laima Puntule, Juris Putrāms, Vilnis Putrāms, Pēteris Sidars, Māris Subačs, Oļegs Tillbergs, Solveiga Vasiļjeva, Aivars Vilipsons, Andris Vītoliņš, Henrigs Vorkals, Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Otto Zitmanis, Vilnis Zābers
I
zstādē piedalās Rīgas Galerijas īpaši uzaicināti mākslinieki ar vairākiem darbiem. Izstāde iekārtota atjaunotajās un profesionālu apgaismojumu ieguvušajās galerijas visās telpās – divos stāvos un starpstāvā. Pavisam ir iespēja apskatīt 35 autorus ar vairāk kā 130 darbiem.
Izstādes dalībnieki ir gan mākslinieki, kuriem papīrs ir profesionāls izpausmes veids (Māris Bišofs, Māris Subačs, Juris Putrāms un Vācijā dzīvojošais Vilnis Putrāms), gan gleznotāji (Ģirts Muižnieks, Sandra Krastiņa, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Vija Zariņa, kaspars Zariņš), kā arī laikmetīgās mākslas konceptuālisma metri (Oļegs Tillbergs, Pēteris Sidars, Ojārs Pētersons, Leonards Laganovskis u.c.)
Ar 8 darbiem no izcili smalkas zīmējumu kolekcijas pārstāvēts Vilnis Zābers (1963 – 1994), 80., 90. gadu konceptuālās mākslas pārstāvis, kā arī Lielbritānijā dzīvojošs latviešu mākslinieks Laimonis Mieriņš. Ilmārs Blumbergs piedalās ar 8 jauniem Venēcijas zīmējumiem ar ogli uz rokas lējuma papīra.
Izstādes tēma apspēlēta visdažādākajos veidos. Šeit ir gan Pētera Sidara karstās līmes struktūras uz papīra, Ģirta Muižnieka kolāžas un gleznojumi, Oļega Tillberga aizsargājoši stiklotā kastītē ievietots papīra vīstoklis.
Mākslinieki lieto visdažādākos materiālus: zīmuli, tušu, ogli, krāsainus zīmuļus, pildspalvu, guašu, akvareli, karstu līmi, kolāžas, smēreļļu, dažādas uzlīmes, flomasteru, krītiņus, sangīnu, grafītu, laku utt. Vēsturiski papīrs ir ķīniešu izgudrojums, un tā rašanos mūsu ēras 1. gs. veicināja nepieciešamība pārrakstīt reliģiskos tekstus. Cauri gadsimtiem papīrs ir bijis nozīmīgs informācijas izplatīšanas instruments, taču ne mazāk svarīga nozīme tam ir bijusi mākslā. Papīra dažādās formas, toņi un faktūras visos laikos piesaistījušas mākslinieku interesi. Mākslas darbi tapuši uz gluda, grubuļaina, taisnstūra formas papīra, papīra tīstokļiem, uz rokas lējuma papīra, balināta papīra utt.
Arī mūsdienās mākslinieki bieži vien izvēlas papīru, jo tas ir viegls, cenas un izmēru ziņā demokrātisks, pateicoties zināmai distancētībai, ko piešķir stikls, arī laikmetīgs radošo ideju izpausmes veids.